Latviešiem ir iecienīta sezonas izklaide ar nosaukumu “nopērc mājiņu laukos un bonusā dabūji izklaides ar pelēm”. Un tas, diemžēl, nebūt nav joks
Saskaņā ar statistiku (manu personīgo) 99% lauku nekustamā īpašuma īpašnieku saskaras ar šo astaino nelaimi jau pirmajā rudenī. Koka māja un peles ir kā delfīns un nāra, cimdiņš un roka, podiņš un vāciņš… It kā nav pāris, bet viens bez otra organiski eksistēt nespēj. Māja bez pelēm pārsegumos ir kā kāzas bez mūzikas. Garlaicīgi, pliekani un pat kaut kā aizdomīgi. Kāpēc tā? Kāpēc neglābj ne slavētie ultraskaņas biedēkļi par bargu naudu, ne stūros izliktā viltīgie līdzekļi?
Nakts. Klusums. Jūs tikko esat iemidzis, un pēkšņi tieši pie auss, sienā, sākas metodiska, prātu vedinoša skaņa: hrust-hrust-hrust. Vai zināt šo veco labo anekdoti? Nakts. Sāra, pēkšņi pamodusies, baksta vīram sānos:
— Es dzirdu, tur stūrī grauž PELE!!!
Vīrs, griežoties uz otriem sāniem, neapmierināti nomurmina:
— Nu un tad? Vai man tagad nakts vidū jāceļas un jāiet viņa ieeļļot?!
Smiekli paliek smieklīgi, bet, kad tu guli trijos naktī, ar sarkanām acīm blenžot griestos, vēlme aiziet un “ieeļļot” šo radību ar mašīneļļu vai iemaukt ar veseri kļūst vienkārši nepārvarama. “Iegādājies kaķi!” — mums saka dīvāna eksperti, kuriem ekoloģija un vienotība ar dabu šķiet vienīgais glābiņš. Šķiet, nu kas tur tāds, atvedīšu pūkainu peļu lamatas, un problēma atrisināsies pati no sevis. Nekā tamlīdzīga! Pilsētas kaķis vasarnīcā degradējas ne mazāk briesmīgā ātrumā, pārvēršoties par… no stresa pietvīkušu pufu ar acīm.
Mana paziņa nesen aizveda savu runci uz vasarnīcu. Persietis. Tik zilām dižciltīgs, ka uz viņu elpot ir bail, kur nu vēl likt peles ķert. Mājiņu pa ziemu, protams, bija noskatījuši pelēkie nelegāļi. Ģimenes padomē nolēma ar pelēm cīnīties humānākajā (kā viņiem toreiz šķita) veidā: sasmērēt ar speciālu līmi kartona gabalus. Plāns bija ģeniāls savā vienkāršībā: peles pa nakti pielips, no rīta tās uzmanīgi noplēsīs un izlaidīs klajā laukā. Kopumā plāna pirmā daļa izdevās lieliski.
Naktī peles veiksmīgi pielipa. Un sāka sašutušas pīkstēt un šalkot pa visu māju. Persiešu kaķis, kura senči medījumu ķēra labi ja sapņos uz zīda spilveniem, devās apskatīties. Ko dara tīrasiņu pilsētas kaķis, kad pirmo reizi mūžā ierauga īstu, dzīvu, bļaujošu peli? Pareizi. Galējā pārsteigumā viņš apsēžas ar savu pūkaino, neaptveramo persieša pēcpusi tieši uz kartona ar līmi.
Tālāk sekoja drāma trīs cēlienos. Ķepas šis spalvainais gudrinieks no kartona atplēst spēja, bet visu pārējo, kas bija pielipis uz mūžu… Stundu ilgā nakts medību laikā, dzenoties pakaļ neprātīgajam, bļaujošajam dzīvniekam pa visu māju, līmē ielipa pilnīgi visi mājiņas iemītnieki. Kaķi rezultātā atveda atpakaļ uz pilsētu. Paskatieties internetā fotoattēlus, kas notiek ar kaķiem pēc līmes lamatām. Bet ta ir pacietība, nauda un pilnīga fiasko. Bieži vien mūsu mēģinājumi izskaust grauzējus nonāk līdz pilnīgamabsurdam. Tas atgādina vēl vienu vecu anekdoti:
— Alo? Brauciet ātrāk! Mūsu Vovočka īstu peli norija!
— Tūlīt braucu. Tikmēr turiet viņam muti platāk vaļā un pielieciet siera gabalu. Varbūt pati uz smaržu iznāks ārā.
Atbrauc speciālists, ielido istabā un redz ainu: Vovočkas atvērtās mutes priekšā krata treknu ķilavu.
— Ko jūs darāt?! Ko es jums teicu? Siers bija jātur!
— Jā, bet mēs tagad jau kaķi vilinām ārā…
Tāpat darām arī mēs — vispirms kaisām dažādus līdzekļus, pēc tam jaucam ārā grīdas, lai dabūtu to, kas tur sācis smirdēt pa visu rajonu, pēc tam līmējam kartonus, pēc tam skujam kaķus… Grīdu pārbūve pēc šādām “medībām” izmaksās naudu, kas pielīdzināma vēl vienas mājas karkasa būvniecībai. Protams, var sapirkt elektroniskos atbaidītājus, modernus lamatas-dzīvķērājus, sarežģītas ultraskaņas sistēmas, bet tas viss vai nu nedarbojas nemaz, vai arī izvēršas tādā summā, ka vidusmēra pilsonis padomās, pakasīs pakausi, pakonsultēsies ar krupi savā makā un teiks:
— Lai nu paliek tās izsmalcinātības… Lai grauž.
Kas atliek? Atliek tas, par ko vairums pat nenojauš, tāpat kā es pats līdz kādam laikam. Un šo “lifehack” es saliku kopā, apskatot pāris vecas shēmas vectēva žurnālā. Parasts spainis un plastmasas pudele! Bet ne parasts spainis ar ūdeni. Visu standarta peļu slazdu problēma ir tā, ka tie ir vienreizēji. Klikšķis — un viss, jāiet pārlādēt. Bet peļu mājā ir desmitiem. Jūs taču necelsieties katru stundu kā tas vīrs no anekdotes?
Jautājums — vai jums to vajag? Tātad, kā izveidot tādas lamatas, lai tām nebūtu vajadzīga pārlikšana, tās maksātu centus un caur tām neviens grauzējs nevarētu izlīst, nepaliekot iekšā? Pirms dažām nedēļām tieši tādu sistēmu es saliku savām rokām. Salīdzinot ar veikala gadžetiem, tā maksā nieka niekus.
Ņemat augstu spaini (uz 15-20 litriem). Ielejat tur ūdeni aptuveni par trešdaļu. Kāpēc ūdeni? Tāpēc, ka bez tā peles apakšā vienkārši sarīkos sporta zāli un izlēks atpakaļ. Tālāk ņemat tukšu plastmasas pudeli (0,5 litri), caurdurat to gareniski ar garu, stingru stiepli. Šo stiepli novietojat uz spaiņa malām tā, lai pudele atrastos tieši centrā virs ūdens un varētu brīvi griezties kā bungas raidījumā “Brīnumu lauks”.
Un pēdējais triepiens: bagātīgi nosmērējat šo pudeli ar nerafinētu saulespuķu eļļu vai zemesriekstu sviestu. Pie spaiņa pieliekat dēlīti — tādu kā pandusu. Tas ir vienkārši efektivitātes rekordists: darbojas ar monumentālu ātrumu. Kaitēkļi lamatas neignorē, tās nebojājas, un “apkope” nepieciešama reizi diennaktī. Tas nozīmē, ka viss darbs prasīs jūsu uzmanību vien 15 minūtes no rīta! Saliki, uzstādīji, aizmirsi.
Kas notiek naktī? Pele sajūt smaržu, uzkāpj pa dēlīti, lec uz pudeles. Pudele priecīgi pagriežas, un pele izdara elegantu “bļurkš” ūdenī. Nākamā pele dzird plunkšķi, domā: “O, tur jau baseinu atvēruši!”, lien pakaļ — un arī izdara “bļurkš”. Jo vairāk peļu mājā, jo blīvāk pildās jūsu spainis. Lai kaut viena pele noturētos uz slidenas, rotējošas plastmasas… nu, es nezinu. Fizikas likumus neapmānīsi.
Daudzi teiks — bet tas taču tikai vasarā… ziemā ūdens neapkurinātā mājā sasals. Ziemā šajā masā vienkārši ielej lētu automašīnu antifrīzu vai logu šķidrumu. Un jums būs necaurejams žogs pelēm visu gadu. Vienīgais naudas tēriņš — tukšas minerālūdens pudeles iegāde. Tagad par to, kāpēc manu pieredzi maz kurš spēs atkārtot.
No rīta jums nāksies ieskatīties tajā spainī. Un tas, ko jūs tur ieraudzīsiet (un vienas nakts laikā es noķēru 14 peles!!!), kategoriski nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem. Izneš šo “zemūdeņnieku brāļu ciemu” kaut kur uz nomali — tas ir vēl tas pārbaudījums pilsētas vārguļiem. Vairums dod priekšroku slēpties aiz humānuma ilūzijas, izliekot līmi saviem kaķiem. Bet ticiet man, vienas dienas laikā peļu manā mājā vienkārši vairs nebija. Kā ar roku noņemts.
Pēc dabas likuma — vai nu jūs viņas, vai viņas sagrauzīs jūsu elektroinstalāciju. Mans “baseins” pilnībā atbilst visām drošības prasībām, ar nosacījumu, ka mājā nav mazu bērnu, kas bāž rokas spaiņos. Savukārt kaķiem un suņiem par šo spaini nav absolūti nekādas intereses.
Bet kā jūs cīnāties ar šiem pelēkajiem “viesiem” savos zemes pleķīšos? Atzīstieties, vai starp jums ir kāds, kurš arī ir plēsis nost bļaujošu kaķi no līmes lamatām? Dalieties ar saviem stāstiem komentāros, apspriedīsim!
